Mārtiņš Feldmanis

Mārtiņš Feldmanis

Sveika, Katrīn!

Te gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.

Par bailēm.

Tā ir ir tēma, par kuru cilvēki labprāt nerunā. Bet ir jārunā. Citādi sekas var būt neprognozējamas.

Līdz Covid-19 pandēmijai ar tādām pastāvīgam bailēm nebiju saskāries. Bija, kā jau visiem cilvēkiem, tādas ikdienas bailītes, kas īstenībā ir pašsaglabāšanās instinkts.

Sākoties pandēmijas ierobežojumiem, kad pilnībā apstājās visa kultūras dzīve Latvijā un līdz ar to arī beidzās visi ienākumi, bailes sāka ieņemt manā mentālajā sadzīvē aizvien lielāku lomu. Bailes par to, ka nespēšu samaksāt kredītus, bailes par to, ka zaudēju kontroli par savu dzīvi. Un galvenais baiļu iemesls ir neziņa. Neziņa par to, kas būs. Neziņa par to, kā dzīvot. Un tad šīs bailes sāka pamazām mani pārņemt. Visgrūtāk ir naktīs, kad pamosties no tā, ka ir irracionāla panikas sajūta, ka trūkst gaisa un domas ir neskaidras. Ir tikai Bailes, kas pārņēmušas Tevi savā kontrolē. Tad internetā sāc pētīt testus par depresiju, pildīt tos. Secini, ka Tev ir gadījušās domas par pašnāvību un ka uzreiz ir jāzvana speciālistam. Tad paskatos uz blakus dusošo sievu un suni, un saproti, ka pašnāvība šobrīd ir baigais egoisms un, ka kaut kādā veidā jātiek bailēm pāri, bet īsti kā- nezinu. No rīta, ar saules lēktu paliek vieglāk, tad stundu gara pastaiga ar suni un var sākt racionāli domāt. Pa dienu dažādos veidos savācies dažādu informāciju par vīrusu, valdību, ierēdņiem, “atbildīgi domājošajiem”. Reāli kaitina pārspīlēti pozitīvie, kuri iesaka “izbaudīt šo laiku ar sevi un ģimeni”, “domāt globālāk”. Tad atkal tuvojas vakars, salasies , sakomentējies sociālos tīklus un vairs īsti pats sev nepatīci, jo esi palicis īgns un kašķīgs. Tad atkal nakts un atkal bailes no savām domām. Mēģinu tās izlikt uz papīra, dzejas formā. Tad mazliet ta ka atlaiž, bet tā viļņveidīgi. Pēc kāda šādi pavadīta laika beigās piezvani,  ģimenes ārstam un palūdz vieglus antidepresantus, lai varētu aizmigt. Tas palīdz pagulēt, bet bailes nekur nav pazudušas. Tagad baidos no bailēm. No tā, ka tās visu laiku Tevi vēro un izgaida.. Kā tikt galā ar bailēm vēl īstas atbildes nav. Jāgaida.  Sevi pazīstot, Bailes pāries tad, kad būs zināms tas, kad atsāksies darbi, kad varēs aiziet uz koncertiem un izrādēm, jo visi onlaini un strīmi jau sen kā kaitina. Pagaidām cenšos ar Bailēm sadzīvot.

P.S.

Un vēl man ir irracionāla nepatika pret žurkām, jo zinu ka viņas ir pārnēsājušas mēra blusas, un man ir bail saslimt ar mēri.

Tas tā īsumā par bailēm.