Inga Pizāne

Inga Pizāne

Sveiki! No manis vēl viens radošs darbiņš sadaļai SARUNA.

Tā kā šajā laikā visbiežāk sanāca sarunāties pašai ar sevi, darīju to caur dzejoļiem. Lūk, viens no maniem pašizolācijas dzejoļiem:

Dzirdēt

Zilsniedzīšu feisbukā vairāk nekā kapos.
Debesis tikpat zilas kā tvitera logo, bet tajās
daudz retāk ielogojamies ar skatienu.
Reizēm izdodas aizpašizolēties tiktāl, 
ka aizmirstu par pašizolāciju, bet tad – 
vakara stundās
sadzirdu vecākus, šūpojam bērnus rotaļu laukumos,
kuri pa dienu ir slēgti.
– Kāpēc šis vīruss notiek mūsu laikā, – man jautā
septiņgadīgā krustmeita. – Es gribu satikt draugus!
– Krāslavā nav koronavīrusa, – saka mamma. – Bet kāds vīrietis 
nožņaudza savu meitu, paslēpa dīvānā,
aizdedzināja māju un pēc tam pakārās.
Vai es gribēju to dzirdēt?
Aiz loga aizšalc ātrā palīdzība.
Un pavasaris aizšalc.
Neizglābj nevienu.
No sevis paša.